Latvijas armijas 5.Cēsu kājnieku pulka krūšu nozīme

Cēsu kājnieku pulks bija Latvijas armijas vienība Vidzemes divīzijas sastāvā (1919-1940). Pulks saformēts 1919. gada 18. maijā kā 2. Cēsu kājnieku pulks, no 7. augusta – 5. Cēsu kājnieku pulks, tam pievienots arī Rezerves bataljons un 1. Valmieras kājnieku pulka rezerves rota. Pulks piedalījās cīņās pret Bermontu un Latgales atbrīvošanā. Brīvības cīņās krita 120 pulka karavīri. Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 98 pulka karavīriem.

5. Cēsu kājnieku pulka krūšu nozīmes pamatā balti emaljēts ordeņa tipa krusts ar zeltītu metāla malas joslu. Nozīme nedaudz izliekta. Krusta centrā uzlikts sarkani emaljēts medaljons ar zeltītu dubultaploku. Medaljona laukumā uzlikts zeltaina metāla cīnītājs ar paceltu zobenu, nokaujot pūķi. Uz krusta zaru laukumiem uzraksti zeltītā krāsā: "5.C – 1919 – 1920 – 23/III". Starp krusta zariem reljefi sudraba stari.